Profesora Paula Žibeika memoriālā auditorija
1.septembris šogad Lutera Akadēmijā iesākās ne tikai ar tradicionālo svētku dievkalpojumu un svētku kliņģeri, bet arī ar kādu nozīmīgu un paliekošu notikumu tās akadēmiskajā dzīvē. LA saimei tika prezentēts profesora Paula Žibeika (1910 – 2006) auditorijas memoriālais iekārtojums. Savās pārdomās par profesora mācītāja kalpošanu un akadēmisko darbu dalījās viņa bijušie studenti: Teoloģijas seminārā Dr. Guntis Kalme un Teoloģijas fakultātē Mg. Laila Čakare.
Profesora Paula Žibeika vārdā nosauktā auditorija nu ir guvusi arī gaidīto vizuālo noformējumu. Tagad līdzās ievērojamiem LELB akadēmiskajiem mācībspēkiem, kuriem jau ir savas memoriālās auditorijas, martīram prof. Dr. Edgaram Rumbam, prof. Dr.Robertam Feldmanim, prof. Dr.Robertam Akmentiņam, pievienojās arī pēdējo divu laikabiedrs un kolēģis, ievērojamais profesors, vecderībnieks, Dr. Pauls Žibeiks. Viņš bijis arī Bauskas iecirkņa ilggadīgs prāvests.
Šī auditorija ar savu vizuālo ietērpu kalpos ne tikai LELB vēsturei, bet arī paša prof. P. Žibeika mīļotās pasaules, Vecās Derības izziņai, jo sienas rotā ne tikai planšetes, kas vēsta par viņa dzīves un kalpošanas dažādiem aspektiem, bet arī VD kartes. Tās studējošajiem sniegs vērtīgu uzziņas materiālu un ieskatu tā laika vēsturiskajā un ģeopolitiskajā kontekstā.
Protams, uz vienas sienas nav iespējams izvietot pat informācijas minimumu par profesora garo mūžu – 96 (!) gadiem. P. Žibeika mūžs ir bijis ne tikai ilgs, bet arī ražīgs. 1929.gadā viņš beidza Jelgavas klasisko ģimnāziju, 1935.gadā - LU Teoloģijas fakultāti, 1936.gadā tika ordinēts, tad bija Bauskas iecirkņa un no 1937.gada Latgales iecirkņa vikārs, strādāja arī par ticības mācības skolotāju, 1936. gadā aizstāvēja teoloģijas kandidāta grādu, no 1941. līdz 1944. gadam kalpoja Jelgavas iecirknī, no 1944. līdz pat 2006.gadam (62 gadus!) - Bauskas draudzē. No 1961.gada viņš bija arī Bauskas iecirkņa prāvests. Ne velti vietējā laikrakstā “Bauskas Dzīve” profesora 90 gadu jubilejā rakstīja: „Baušķenieki pret Paulu Žibeiku izturas ar goddevību un cieņu”, jo „viņš pazīst katru kristīto baušķenieku vairākās paaudzēs”. [1]
P.Žibeika akadēmiskā kalpošana veidojās šādi: no 1954.gada viņš bija Akadēmisko Teoloģisko kursu JD ekseģēzes pasniedzējs, no 1969.gada Teoloģijas Semināra VD katedras vadītājs, no 1990. līdz 1995. gadam VD un JD katedras vadītājs LU Teoloģijas fakultātē, profesors. 1991.gadā viņam tika piešķirts LU goda doktora grāds, bet 1992.gadā - teoloģijas doktora grāds.
Kā zinātniekam viņam visražīgākie bija 70.gadi. Vienā desmitgadē 6 grāmatas (!) un 3 tulkojumi: „Ievads Vecajā Derībā” (1970), „Israēla tautas vēsture” (1970), „Vecās Derības teoloģija” (1973), „Jesajas ekseģēze” I (1972), II (1974), „Psalmu ekseģēze” (1975) un disertācija „Vecās Derības valoda” (1989), kuru viņš nevarēja aizstāvēt tādēļ, ka toreiz Latvijas Baznīcā nebija neviena ebreju valodas pratēja. Tad vēl tulkoti P. Feine et. al. „Ievads Jaunajā Derībā” (1970), K. Heussi „Baznīcas vēsture”[2] (1976), B.Loze „Dogmatu vēsture” (1977), “Atanāsija ticības apliecība,” “Konkordijas formula” (abi 1992).
Ņemot vērā, ka prof. P. Žibeiks bija prof. R. Feldmaņa kolēģis, tad ir simboliski, ka šo memoriālo izstādi veidoja Profesora R.Feldmaņa fonda priekšēdētājs Dr.G.Kalme sadarbībā ar Lutera akadēmijas pasniedzēju Mg.L.Čakari un absolventu Mg.Viesturu Rikveili. V. Rikveilis, būdams students, tik ļoti ieinteresējās par P.Žibeiku un viņa sniegumu, ka uzrakstīja savu bakalaura darbu “Mācību materiāls Vecās Derības ebreju valodā, balstoties uz profesora Paula Žibeika darbu “Vecās Derības valoda.”” Kā ieguldījums “žibeikoloģijā” ir jāmin arī viņa 110.dzimšanas dienai veltītais piemiņas pasākums un izstāde Bauskas muzejā 2020.gada 5.martā, kurā ar referātiem uzstājās ne tikai minētie LA pasniedzēji, bet arī students Jānis Amols. Ar labu vārdu jāatceras arī students Egīls Cinis, kurš skenēja Bauskas muzejā P.Žibeika materiālus.
Tā LA pasniedzēju un studentu sadarbība ar Profesora R.Feldmaņa fondu ir vēl viens nozīmīgs ieguldījums LELB vēstures izpētē. Memoriālo auditoriju īpaši uzskatāmu padara mākslinieka Arņa Grīnberga gaumīgais un akadēmiski korektais noformējums.
