2025.gada 28.augustā 

• Apziņa un īstenība. Transcendentālfilozofiskas refleksijas par subjektivitātes iekšējiem resursiem un ārējiem apdraudējumiem vēlīnās modernitātes laikmetā, prof. Dr. Raivis Bičevskis /Latvijas Universitāte /Latvijas Zinātņu akadēmija

Vēsturiski tapušas dzīves formas ir piesātinātas ar sociālas uzvedības, politiskas pārvaldes, tiesisku attiecību un ekonomisku modeļu, senu un jaunāku kultūras simbolisku nozīmju, zinātnes atklājumu un cilvēka pašizpratnes veidu klāstu. Dažādos pasaules reģionos šādi piesātinātās dzīves formas atšķiras. Tās salīdzinot, var konstatēt ievērojamas vai arī mazākas, diferencētākas atšķirības starp tām. Vismaz kopš Reformācijas laika Eiropā ir pastiprinājusies tā dzīves formas līkne, kurā liela loma tika piešķirta indivīdam kā tiesisko, ekonomisko, sociālo un kultūras procesu subjektam. Šī līkne, šķērsojot jaunlaiku racionālisma filozofiju un apgaismības laika kultūru, 18. gadsimta noslēgumā ieguva vienu no savām spilgtākajām teorētiskajām izpausmēm Imanuela Kanta transcendentālajā filozofijā. Tās idejas viens no Kanta darbu lasītājiem Šellings nosauca par domas “ugunskura oglēm”. Kanta un viņa sekotāju darbi ne tikai tiecās gūt skaidrību par cilvēka prāta (izziņas) robežām, bet gan arī nostiprināt indivīdu kā rīcības (un tāpēc arī brīvības) un kā iztēles (un tāpēc arī mākslas) subjektu. Šī eiropeiskās filozofijas līkne veda pie 19. gadsimta romantisma un 20. gadsimta filozofijas, kurā subjekta kā filozofijas centrālā principa loma ne tikai tika apšaubīta, tādējādi iegrimstot sociālās utopijās un politiskās reliģijās, bet arī transformējās atopiskā subjektīvismā, tādējādi novedot subjekta ideju ad absurdum. 21. gadsimts sācies ar dabaszinātniska evolucionisma idejām, (kurās indivīda dzīvei un prātam ir sekundāra loma), ar jauniem ekonomiskiem un militāriem konfliktiem (kuros indivīda izvēlēm un brīvībai ir maza loma), ar jaunu tehnoloģiju attīstības paspilgtinātām nākotnes vīzijām par cilvēces nākotni (kurās indivīda iztēlei ir maza loma MI priekšā). Vai subjekta idejai vēl ir nozīme šodien? Vai “subjektīvais” šodien ir “resurss”? Un – kam? 

• Luterisma katoliciskums. Pirmskonfesionāla pieeja, Pater Dr. Augustinus Sander OSB 

Kā zināms, Luters nevēlējās jaunu baznīcu. Viņš vēlējās baznīcu reformēt. Jā – viņš bija reformējošs katolis.” Tā par Vitenbergas reformatoru izsakās Erihtas emeritētais bīskaps Dr. Joahims Vanke. Šajā kontekstā “reformējošs katolis” nozīmē, ka katolicisms un reforma neveido antitēzi, bet gan pilnīgi aizraujošu, reizēm arī spriedzes pilnu sintēzi.

No priekškonfesionālās, sākotnēji apzināti iekšēji katoļiski lokalizētās Vitenbergas reformu kustības pieejas lekcija piedāvā atlasītus, reizēm pārsteidzošus piemērus Lutera teoloģijas augustīnisko-bernardisko sakņu izpausmēm. Īpaša nozīme tādēļ ir ne tikai jautājumam: “Ko Luters teica?”; daudz būtiskāka ir dziļāka izpratne par rašanās vēsturi: “No kurienes Luters guva to, ko viņš teica?” Saistītais jautājums “Kas kļuva par to, ko Luters teica?” aplūko Vitenbergas reformu kustības dažādās recepcijas vēstures.

Vai Lutera un Vitenbergas reformu kustības nostājas bija sistēmu graujošas, t.i., vai tās neizbēgami noveda pie pārtraukuma ar katoļu baznīcu, būtu jāizpēta tālāk kopīgā vēsturiski-teoloģiskā pārskatā. Perspektīva, kas nav konfesionāla, bet gan “konfesoriālas katoļības” skatījumā, varētu būt noderīga, lai iespējami nepieciešamo “status confessionis” sasaistītu ar iekšēji katoļisku kontinuitāti.

• Jēzus Kristus klātbūtne kalpošanā: nepārtrauktība un pārliecība no Lutera kanceles, Dr. Jonathan Mumme/ ASV

Reformācija Vācijā notika tāda kā episkopālā virpuļa kontekstā. Iespējams, tieši tāpēc eklesioloģija un mācība par kalpošanu ir bijusi strīdu iemesls vēsturiskajiem un baznīcas pēctečiem Lutera reformācijā. Šajā vēsturiskajā satricinājumā teologi, garīdznieki un Saksijas Kurzemes amatpersonas pildīja nevērīgo un dažkārt prombūtnē esošo bīskapu pienākumus. Šīs episkopālās atbildības ietvēra ne tikai kalpotāju ordinēšanu, bet arī divpusēju kalpošanas izglītību: garīdzniekiem bija jāzina sava amata būtība un jāizprot sevi tā kontekstā, savukārt lajiem bija jāzina, kā skatīties uz saviem kalpotājiem un ko no tiem sagaidīt.

Mārtiņš Luters šim uzdevumam pievērsās no sava Vitenbergas ambona. Pēdējā dzīves desmitgadē, kad Vitenbergā ordinēja kalpotājus, Luters savās sprediķu runās aktīvi skaidroja par kalpošanu un kalpotājiem. Centrālā pārliecība viņa homilētiski pasniegtajā ministroloģijā bija tāda, ka Jēzus Kristus ir klātesošs kalpošanā un darbojas caur kalpotājiem. Šī lekcija aplūkos šo pārliecību, kā arī tās pamatā esošos kontinuitātes aspektus un no tās izrietošos drošības elementus, kas visi liecina par pareizu luterisko baznīcu uzraudzību un labklājību mūsdienās.

• Trīskāršā kalpošana diakona amata skatījumā. Dažas eklezioloģiskas pārdomas, Dr. Sven-Erik Brodd/ Zviedrija

Trīskāršo kalpojumu diakona amata skatījumam tiks izmantots modeļa jēdziens, balstoties uz ekumenisko dialogu rezultātiem un tādu koncepciju, kas ir klātesoša daudzās baznīcās, kurās ietekmi atstājuši dialogi un aktuāli pētījumi. Eklesioloģisko modeļu ideja ir plaši pazīstama, jo to ir prezentējis kardināls Everijs Daless. Tā izmantošana sniedz iespējamu ieeju Confessio Augustana konceptuālajā pasaulē.

Modelis, kas tiek izmantots un izstrādāts ekumeniskajos dialogos, ne mazāk arī Pasaules Baznīcu Padomes kontekstā, ir Baznīca kā koinonija, skatoties caur diakonijas, leitūrgijas un martīrijas perspektīvām.

Trīskāršā kalpojuma jēdziens raksturo esošās attiecības starp bīskapu, priesteri un diakonu. Tomēr trīskāršais kalpojums nav amats, un ordinācija tiek nevis šim kalpojumam, bet gan bīskapam, priesterim un diakonam. Trīskāršais kalpojums un katrs no amatiem nav tikai funkcijas, bet zīmes un instrumenti tam, kas Baznīca ir kopumā.

Diakonāts baznīcās un dialogos līdz šim ir traktēts kā problēma, kas jāatrisina. Pastāvīgā un pārejošā diakonāta jautājumi, kvāzi-hierarhiska kārtība, piemēram, diakonisas luterismā, 19. gadsimta ideja par diakoniem kā sociālajiem darbiniekiem, sacerdotium un ministerium atdalījums – tie visi ir daļa no šodienas konceptuālajām pasaulēm, kas balstītas vēsturē. Taču diakonātu varētu saprast arī kā “ekumenisku iespēju”, kā to apliecina Anglikāņu-Luterāņu “Hannoveres ziņojums” (1996).

No šīs perspektīvas – Baznīca kā koinonija, trīskāršais kalpojums un problemātiskā vēsture – tiks prezentēts modelis par ordinēto diakonātu kā dāvanu un uzdevumu eklesioloģijā.

•  Ne bez Svētā Gara apgaismības. Pārdomas par mācītāju sagatavošanu sekularizētā kontekstā, Dr. Torbjörn Johansson/ Zviedrija   

Jēdziens Illuminatio Spiritus Sancti ietver vairākas galvenās teoloģiskās pārliecības un uzskatus. Šie uzskati attiecas uz pneumatoloģiju, soterioloģiju, teoloģisko antropoloģiju, epistemoloģiju, Rakstu interpretāciju un hermenētiku. Agrīnajā luteriskajā teoloģijā illuminatio bija saistīta ar Dieva Vārda klausīšanos un Svēto Rakstu lasīšanu. Tādēļ tas bija ļoti svarīgs jēdziens mācītāju sagatavošanā. Tas nozīmēja lielu uzsvaru uz lūgšanām, studējot Rakstus.

Tomēr Apgaismības laikmets un sekulāro universitāšu rašanās mainīja šo skatījumu. Daudziem pastorālajiem studentiem Apgaismība nozīmēja idejas par konkrētu Svētā Gara apgaismošanas aktu, saprotot Svētos Rakstus un kristīgās noslēpumus, izzušanu. Ņemot vērā terminus Aufklärung un illuminatio, tas ir ironiski, bet loģiski. Tā vietā universitāšu izglītībā tika uzsvērta universālā cilvēka saprāta nozīme.

Mūsdienu sekulārajā kontekstā augstākā izglītība parasti darbojas “immanentā ietvarā”. Baznīcai ir steidzami jāapsver, kā piedalīties šajā izglītībā un gūt no tās labumu, nezaudējot apziņu, ka Svētā Gara apgaismošana ir būtiska pastorālās sagatavošanas daļa. Šajā referātā tiek pārskatīta Reformācijas teoloģiskā antropoloģija, lai ieteiktu veidus, kā to iespējams īstenot.

‌


‌‌






Konferences PROGRAMMA šeit>

Georga Manceļa sprediķa lasījums, Nacionālā teātra aktieris Uldis Anže
‌
‌"Ievads Georga Manceļa dzīvē un darbos", Dr. theol. Uģis Sildegs
‌
‌"Georga Manceļa nozīme latviešu valodas vēsturē", Dr.habil.philol. Pēteris Vanags (Latvija/Zviedrija)
‌
‌"Latviešu luterisko draudžu dziedāšanas sākumi", Mg.art. Vilis Kolms
‌
‌"Manceļa teksta lasījums no frazeoloģijas vārdnīcas Lettus", Dr.philol. Ernesta Kazakenaite (Lietuva)

‌"Stāsts par 1616.gada zemestrīci Zemgalē un Manceļa publikāciju par to", Mg.theol. Roberts Otomers
‌
‌"Georgs Mancelis un Zīraka gudrības grāmata", Dr.philol. Ernesta Kazakenaite (Lietuva)
‌
‌"Daži nozīmīgākie aspekti Manceļa Ilgi gaidītajā latviešu sprediķu krājumā (1654)", Dr.theol. Guntis Kalme
‌
‌"Īsa liecība par Manceļa kapu", Dr.theol. Uģis Sildegs‌ 

Dr.Mārtiņa Lutera pētniecības latviešu valodā trīs posmi, Dr. theol. Voldemārs Lauciņš 

‌Dr. Martin Luther in Latvia in 1918 - 1940‌ , prof. emer., Dr theol. Jouko Talonens 

‌‌Notikumu rekonstrukcijā balstīta ekseģēze Dr. Mārtiņa Lutera lekcijās par 1.Mozus grāmatu, Mg.theol. Aleksandrs Bite

 “Mums būs Dievu bīties un mīlēt” – ko Luters Mazajā katehismā domāja ar šiem vārdiem?, Mg.theol. Gints Graudiņš

Dr. Mārtiņa Lutera kristoloģija pestīšanas dāvanu aspektā, ‌Dr. theol. Guntis Kalme

‌‌

Panel 1 - The Seven marks of the Church, PhD student Sebastian Grünbaum, Lutheran Mission Diocese, Finland
              Respondent: Dr. Konstantin Subbotin, Dean of the Evangelical-Lutheran Church of Ingria and appointed rector at its Theological Institute, Ingria, Russia.

Panel 2 - The Office of the Church, Dr.theol, university lecturer Tomas Appelqvist, Sweden
              Respondent: Docent, Dr. Folke T. Olofsson, Sweden.

Panel 3 - Equipping for the Office of the Church, Dr.theol, prof.Christoph Barnbrock, SELK, Lutherische Theologische Hochschule Oberursel, Germany
             Respondent: Dr.theol. Alexey Streltsov, Theological Seminary of SELC, Russia

Panel 4 - Being a Church with Experience of Persecution, Dr.theol. Darius Petkunas, Lithuania
             Respondent: Dr.theol., docent Guntis Kalme, Luther Academy, Latvia.

Panel 5 - Being Church for the World, The Most Reverend Janis Vanags D.D., Archbishop of Riga, Luther Academy, Latvia
             Respondent: Pastor Jon Ehlers , The Evangelical Lutheran Church of England, United Kingdom

Panel 6 - Being Church of Christ, Dr.theol. Rune Imberg, Lutheran school of Theology Gothenburg, Sweden
Panel 6, part II - Being Church of Christ, Q&A

Panel 7 - Being a church in the Church, Dr.theol Alexey Streltsov,Theological Seminary of SELC, Russia
             Respondent: Dr .theol. Timothy Quill , professor of Pastoral Ministry and Missions, Concordia Theological Seminary, Fort Wayne, USA

*****

Latvijas Baznīcas vēstures konference "Latvijas Baznīca simts gados" 2018.gada 16.novembrī Lutera Akadēmijā