Lutera Akadēmijas viesis - koptu kristietis AMIRO HANNA

Otrdien, 29.janvārī plkst.17:30-19:00 Lutera Akadēmijā notiks tikšanās ar koptu kristieti Amiro Hannu. Amiro Hanna, telekomunikāciju inženieris no Ēģiptes, nu jau vairākus gadus dzīvo Latvijā un ir Krimuldas draudzes loceklis. Amiro Hanna iepazīstinās mūs ar koptu vēsturi, kristietības vēsturi Ēģiptē (koptu Baznīcu) no evaņģēlista Marka laikiem līdz 451.g. Halkedonas koncilam.

ĪSUMĀ – Kas ir kopti?

  • ·Kopti ir lielākā kristiešu kopiena Tuvo Austrumu reģionā, no kuriem 90% jeb 9 miljoni dzīvo Ēģiptē;
  • Ēģiptē kristietība tika sludināta neilgi pēc Jēzus Kristus augšāmcelšanās, tādējādi koptus var uzskatīt par senās Ēģiptes pēctečiem;
  • Vēsturiski kopti bijuši viena no visvairāk vardarbības skartajām etniskajām un reliģiskajām grupām;
  • Pirmā prezidenta Abdela Nāsera un viņa pēcteča Anvara Sadata nākšana pie varas 1954. un 1970. gadā iezīmēja tumša perioda sākšanos Ēģiptes koptu dzīvēs, kas balstījās uz sociālu, ekonomisku un politisku diskrimināciju un vardarbību;
  • 2014. gadā jaunievēlētais prezidents Abdulfatahs al Sisi savās pirms un pēcvēlēšanu kampaņās iestājās par Ēģiptes reliģisko grupu vienotību, kas veicināja koptu atbalstu jaunajam prezidentam un cerību par mierīgu nākotni;
  • Neskatoties uz al Sisi pozitīvo nostāju, koptiem tiesības tika piešķirtas de jure, bet ne de facto, un kopti vēl joprojām tiek pakļauti diskriminācijai un vardarbīgiem uzbrukumiem.     

Vēsturiski kopti runāja koptu valodā, bet tagad šī valoda ir palikusi tikai kā liturģiskā valoda. Lielākā daļa no koptiem ir pievērsušies koptu pareizticīgajai baznīcai. Šī baznīca pieder pie Austrumu baznīcu saimes. Aleksandrijas koptu pareizticīgā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca Ēģiptē. Kopējais koptu skaits tiek lēsts no 10 līdz 20 miljoniem, no kuriem lielākā daļa dzīvo Ēģiptē. Aptuveni 10% no Ēģiptes iedzīvotājiem ir kopti.

Saskaņā ar tradīciju koptu baznīca ir viena no senākajām Tuvajos Austrumos, kā arī pirmā kristiešu baznīca Āfrikā. Tā radusies desmit-divdesmitu gadu laikā pēc Augšāmcelšanas. Līdz ar to koptu kopiena bijusi viens no agrīnās kristietības pīlāriem.

Vēsturiski kopti savas kopienas rašanos Ēģiptē saista ar sv.Marka, Kristus mācekļa un evaņģēlista, braucienu uz Aleksandriju 1. gadsimtā. Tas aprakstīts Oksirinkhosā atrastajos papirusos.

Ēģiptes koptu baznīca atšķēlās no pārējās baznīcas 5. gadsimta vidū pēc Halkedonas koncila, jo tā nepiekrita koncilā pieņemtajai deklarācijai par Jēzus Kristus divējādo dabu.

Neskatoties uz senajām saknēm - kopti apdzīvo konkrēto teritoriju jau divus tūkstošus gadu attiecīgajā teritorijā, kopti laika gaitā ir tikuši pakļauti diskriminācijai, apspiestībai un vardarbībai.

Ēģiptes kopti kļuvuši par “mīļāko” uzbrukuma objektu Islāma valstij, apokaliptiskai kustībai, kas cenšas izraisīt pasaulē reliģiskus karus. Darbojoties Ēģiptes teritorijā, ISIS (Islamic State of Iraq and Syria) aktīvisti mēģina izraisīt nemierus un iedzīvotāju šķelšanos. To pašu viņi ir darījuši Irākā, sašūpojot uzticēšanos valdībai, provocējot šiītus sacelties pret sunnītiem, izraisot vardarbības eskalāciju.

Ēģiptē, kur dzīvo 92 milj. cilvēku, izteiksmīgi dominē sunnītu vairākums, kas pārsvarā lojāli valdībai. Savukārt kopti veido ap 10% valsts iedzīvotāju. Kaut gan Ēģiptē ISIS spēkiem ir salīdzinoši maz izredžu, to darbība būtiski samazina vietējo kristiešu drošības sajūtu.

Kam tic kopti?

Tāpat kā katoļi arī kopti atzīst 10 baušļus, pieņem sakramentus (kristība, grēksūdze, iestiprināšana) un tic uz svēto sadraudzību. Tomēr 451. gadā strīda rezultāta par Kristus dabu Koptu Ortodoksālā baznīca atdalījās no pārējiem kristiešiem. Atšķirībā no Romas katoļiem kopti neatzīst ticības patiesību par pāvesta nemaldīgumu ticības un morāles lietās, kā arī šķīstītavas eksistenci. Kopti tic Jēzus bezvainīgajai ieņemšanai, tomēr neatzīst to attiecībā uz Dievmāti. Tāpat koptu garīdzniekiem atļauts precēties.

Kristus Piedzimšanas svētkus kopti svin pēc juliāniskā kalendāra, tātad 7. janvārī. Pirms tam kopti ievēro 40 dienu gavēni, atturoties no sarkanās gaļas, putnu gaļas un piena produktiem. Tāpat arī pirms Lieldienām iedibināts 55 dienu gavēnis, kura laikā jāatturas no gaļas, zivs un piena produktiem.

Mūsdienu vajāšanas

Mūsdienās koptu attiecības ar musulmaņiem kopumā veidojušas labvēlīgi, tomēr 1950. gados nacionālisma uzplaukuma un Nasera diktatūras laikā situācija sāka pasliktināties. Tiecoties “attīrīt” Ēģipti no Rietumu ietekmes, valdība uztvēra vietējos kristiešus kā svešiniekus. Īstenībā daudzi kopti tiek uzskatīti par seno ēģiptiešu pēcnācējiem, kuri dzīvojuši valsts teritorijā vēl pirms arābu ienākšanas. Šis fakts nav sekmējis koptu popularitāti arābu nacionālisma uzplaukuma laikmetā.

Pasliktinoties dzīves apstākļiem, daudzi kopti devušies trimdā. Viens no emigrācijas faktoriem bija prezidenta Anvara Sadata politika, izlīguma vārdā ar fundamentālistiem iekļaujot konstitūcijā šariata normas. Pašlaik miljoniem koptu dzīvo ārpus dzimtenes.

Kaut gan koptiem Ēģiptē atļauts piekopt savu reliģiju, viņiem jārēķinās ar ierobežojumiem, kas skar jauktas laulības, dievnamu celšanu un musulmaņu atgriešanu. Pēc cilvēktiesību aktīvistu vērtējumiem, kopti Ēģiptē pakļauti diskriminācijai, viņu iespējas ieņemt atbildīgus amatus ir niecīgas. Šī apstākļa dēļ daudzi no viņiem atbalstīja kampaņu par reliģiskās piederības izsvītrošanu no personu apliecinošiem dokumentiem.

Ekstrēmistu uzbrukumi

1970. gados Ēģipti satrieca slepkavību sērija, kuras pamatā bija reliģiska neiecietība. Arī vēlāk notika atsevišķi uzbrukumi. Salīdzinoši mierīgi pagāja 1990.gadi, kas valsts aktīvi iestājās pret fundamentālistu grupējumiem. Tiesa, kopti bija tie, kas cieta radikāļu atbildes reakcijas rezultātā.

2011. gada Ziemassvētku vakarā koptu baznīcā Aleksandrijā notika sprādziens, kā rezultātā bojā gāja 20 cilvēki. Šis bija pirmais uzbrukums ar tik lielu upuru skaitu. Noziegums līdz šim nav atklāts. “Arābu pavasara” iespaidā uzbrukumi kristiešiem pastiprinājās, sasniedzot kulmināciju 2013. gadā, kad Ēģiptes militāristi atstādināja no amata demokrātiski ievēlēto prezidentu, kurš atbalstīja fundamentālistus.

Nākamais vardarbības vilnis sekoja 2016. gadā, kad ISIS kaujinieki koptu katedrālē Kairā nogalināja 30 cilvēkus. Tad notika arī vairākas slepkavības Sīnāja pussalā. ISIS uzbrukumu rezultātā simtiem ģimeņu bija spiestas pamest savas mājas un pārcelties uz Ēģiptes rietumiem. Pēdējie uzbrukumi vietējiem kristiešiem notikuši Palmu svētdienā.

 

2019. gada 16. oktobris
Vārda dienas: Daiga, Dinija
Twitter

Lutera Akadēmijā 4.oktobrī plkst.17:30-20:30
viesojas mācītājs Teri Heizī
(Terry Hoese, ASV) ar lekcijām "Lūgt un mācīties katehismu".

T.Heizi



Draugi
© 2019 Nodibinājums “Lutera Akadēmija”. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: GlobalPro »